kraukāties
kraukāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kraukājos | kraukājamies | kraukājos | kraukājāmies | kraukāšos | kraukāsimies |
| 2. pers. | kraukājies | kraukājaties | kraukājies | kraukājāties | kraukāsies | kraukāsieties, kraukāsities |
| 3. pers. | kraukājas | kraukājās | kraukāsies | |||
Pavēles izteiksme: kraukājies (vsk. 2. pers.), kraukājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kraukājoties (tag.), kraukāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kraukātos
Vajadzības izteiksme: jākraukājas
Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie smēķē kāpņu telpā, kur kraukājas, spļauda, klepo.
- Lūk, mūsu sētnieks Ņikifors smagi elš, kraukājas un māj ar roku: „ Zinātne, zinātne, tāda tā jūsu zinātne, jūs, briesmoņi, tikai sunīšus graizāt, tas arī viss.”
- - Bļin, atej nost, varbūt šī patiešām vēl nesaprot, - sīkais nikni apsauca spļāvēju, tas apstājās, bet turpināja skaļi kraukāties un gatavoties nākamajam gļotu izvirdumam, - nu, redziet, kundzīt, jūsu vīrs...
- Kaut kādu figņu esmu saķēris, jau kuro dienu krēpojos, kraukājos, krekšķinu, nedaudz klepoju.
- Lūk, mūsu sētnieks Ņikifors smagi elš, kraukājas un māj ar roku: " Zinātne, zinātne, tāda tā jūsu zinātne, jūs, briesmoņi, tikai sunīšus graizāt, tas arī viss."