kraukāt
kraukāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kraukāju | kraukājam | kraukāju | kraukājām | kraukāšu | kraukāsim |
| 2. pers. | kraukā | kraukājat | kraukāji | kraukājāt | kraukāsi | kraukāsiet, kraukāsit |
| 3. pers. | kraukā | kraukāja | kraukās | |||
Pavēles izteiksme: kraukā (vsk. 2. pers.), kraukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kraukājot (tag.), kraukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kraukātu
Vajadzības izteiksme: jākraukā
1.Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl Elgars ar saspiestām košumkrūma ogām rakstīja uz loga rūts, kā arī kraukāja un spļāva logā.
- Tā kā cilvēks sekojis Die vam , tad velns saskaities , spļāvis un kraukājis cilvēkam virsū , tā kā tas nu izskatījies briesmīgi neglīts
- Velns no dusmām skrējis cilvēkam pakaļ un spļāvis un kraukājis tam virsū, tā kā cilvēks nu izskatījies briesmīgi neglīts.
- Tāpat kā citās zivīs ir aizliegts kausēt kausēšanu vienā un tajā pašā kaķī, jo kraukā ir zivis mirušajiem, kas dzīvo pazemē.