ūbot
ūbot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ūboju | ūbojam | ūboju | ūbojām | ūbošu | ūbosim |
2. pers. | ūbo | ūbojat | ūboji | ūbojāt | ūbosi | ūbosiet, ūbosit |
3. pers. | ūbo | ūboja | ūbos |
Pavēles izteiksme: ūbo (vsk. 2. pers.), ūbojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ūbojot (tag.), ūbošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ūbotu
Vajadzības izteiksme: jāūbo
Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārdam ūbele, līdzīgi kā daudziem citiem putnu nosaukumiem, pamatā ir skaņu verbs ūbot.
- Es kliedzu kā bezdelīga , kā dzērve , es ūboju kā balodis
- Un , ja daži bēgļi no viņiem izglābsies , tie slēpsies kalnos un ūbos kā baloži aizās ikviens savu noziegumu dēļ
- 14 Es kliedzu kā bezdelīga, kā dzērve, es ūboju kā balodis; manas acis raudzījās ilgodamās uz augšu.
- 16 Un, ja daži bēgļi no viņiem izglābsies, tie slēpsies kalnos un ūbos kā baloži aizās ikviens savu noziegumu dēļ.