nobalansēt
nobalansēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobalansēju | nobalansējam | nobalansēju | nobalansējām | nobalansēšu | nobalansēsim |
| 2. pers. | nobalansē | nobalansējat | nobalansēji | nobalansējāt | nobalansēsi | nobalansēsiet, nobalansēsit |
| 3. pers. | nobalansē | nobalansēja | nobalansēs | |||
Pavēles izteiksme: nobalansē (vsk. 2. pers.), nobalansējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobalansējot (tag.), nobalansēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobalansētu
Vajadzības izteiksme: jānobalansē
1.Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
1.1.transitīvs Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tilts ir nobalansēts, tad tilta rādījums ir vismazākais.
- Neesmu atradusi recepti, kā nobalansēt, ļoti labprāt padalītos.
- Vienmēr svarīgi nobalansēt sirsnību, gādību ar robežām un atbildību.
- komisijai bija jāspēj nobalansēt uz šauras takas starp diviem grāvjiem:
- Sapratu, ka ziemā, slidenā laikā, es nepratu kā citi nobalansēt, bet mūžīgi nostiepos gar zemi.