nobalansēt

Lietojuma biežums :

nobalansēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	nobalansēju	nobalansējam	nobalansēju	nobalansējām	nobalansēšu	nobalansēsim
2. pers.	nobalansē	nobalansējat	nobalansēji	nobalansējāt	nobalansēsi	nobalansēsiet, nobalansēsit
3. pers.	nobalansē	nobalansēja	nobalansēs

1.Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.

1.1.transitīvs Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nobalansēju	nobalansējam	nobalansēju	nobalansējām	nobalansēšu	nobalansēsim
2. pers.	nobalansē	nobalansējat	nobalansēji	nobalansējāt	nobalansēsi	nobalansēsiet, nobalansēsit
3. pers.	nobalansē		nobalansēja		nobalansēs