riba
Lietojuma biežums :
riba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam.
PiemēriAr abām rokām Konrāds paguva sažņaugt ragu, un tā asais gals tikai pasekli iedūrās starp ribām.
1.1.formā: daudzskaitlis, deminutīvs Dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam.
2.Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
PiemēriPlecs gan sāpēja, un roka kustējās lēnāk nekā parasti, Tušs nezināja, kā spēs saliekt resnās klūgas gredzenā, lai saveidojas groza rokturis un pamats, pie kura stiprināt karkasa ribas, bet laimīgā kārtā uzradās Made un pavēstīja, ka līdz sestdienai viņš grebs karotes.
2.1.joma: aeronautika Lidmašīnas spārna vai spārnojuma spēka konstrukcijas šķērselements.
2.3.apvidvārds Vējdzirnavu spārnu līste.
2.4.apvidvārds Stīpa (piemēram, grozam, murdam).
3.Garens izcilnis (piem. stumbram, auglim, virsmai).
Stabili vārdu savienojumi(Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās. Dabūt nazi (arī dunci) ribās. Likt ribās.
Avoti: LLVV, ViV, KZ, T
Korpusa piemēri:šeit