žēlums
žēlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žēlums | žēlumi |
| Ģen. | žēluma | žēlumu |
| Dat. | žēlumam | žēlumiem |
| Akuz. | žēlumu | žēlumus |
| Lok. | žēlumā | žēlumos |
Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, arī līdzjūtība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis nav stāsts, kuru skatoties būtu jājūt žēlums vai skumjas.
- ar to visu viņš rada žēlumu, līdzjūtību pret savu varoni.
- — Nu, kamdēļ gan es izraisu tevī tik briesmīgu žēlumu?
- — Nu, kamdēļ šis cilvēks izraisījis tevī tik nepārvaramu žēlumu?
- Vairākus gadus viņa veltī disertācijas “ Dziesma par žēlumā nomirušo puisi.