muciņa
muciņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muciņa | muciņas |
| Ģen. | muciņas | muciņu |
| Dat. | muciņai | muciņām |
| Akuz. | muciņu | muciņas |
| Lok. | muciņā | muciņās |
1.Dem. → muca.
2.Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem.
3.apvidvārds Šķiltavu sastāvdaļa.
4.apvidvārds Lietusmētelis, viegls apmetnis.
5.apvidvārds Vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem.
6.apvidvārds Zvejas tīkla boja.
7.joma: informātika Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā.
Avoti: D3, LLVV, ViV, NeV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmā muciņa ar jaunajām siļķēm tiek svinīgi dāvināta Nīderlandes karalienei Beatriksei.
- Muciņa, gatavota no oša un ozola, kalpo vēl šodien.
- Izrādījās, ka direktors nopušķotā ozolkoka muciņā atvedis pašdarītu Pēterdienas alu!...
- Pa virsu biešu pesto muciņu, apkārt lej timiāna mērci.
- Veda uz lauka pļāvējiem koka muciņās, kas uz augšu bija sašaurinātas.