kūkot | Tēzaurs

kūkot²

kūkot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

1.Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).

1.1.Snaust (parasti sēžot).

Saistītās nozīmessnaust.

2.Ēst kūkas.

Avoti: LLVV, T

Korpusa piemēri