snauduļot
snauduļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | snauduļoju | snauduļojam | snauduļoju | snauduļojām | snauduļošu | snauduļosim |
| 2. pers. | snauduļo | snauduļojat | snauduļoji | snauduļojāt | snauduļosi | snauduļosiet, snauduļosit |
| 3. pers. | snauduļo | snauduļoja | snauduļos | |||
Pavēles izteiksme: snauduļo (vsk. 2. pers.), snauduļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: snauduļojot (tag.), snauduļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: snauduļotu
Vajadzības izteiksme: jāsnauduļo
Vairākkārt iesnausties un atmosties; arī snaust.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atspiedis galvu retajos mākoņos, nīkuļo un snauduļo slaidais televīzijas tornis.
- Vācietis Nikolass bija sācis snauduļot jau braucot pa plūdeno grants ceļu.
- Sākumā viņš vienkārši bija apmulsis, tad nogura un sāka snauduļot.
- Noguris suns dienu visdrīzāk pavadīs, rāmi snauduļojot un gaidot saimnieku atgriežamies.
- Dienas laikā zirnekļi nav īpaši pamanāmi, jo snauduļo un gatavojas medībām.