snaudulība
snaudulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | snaudulība | snaudulības |
| Ģen. | snaudulības | snaudulību |
| Dat. | snaudulībai | snaudulībām |
| Akuz. | snaudulību | snaudulības |
| Lok. | snaudulībā | snaudulībās |
1.Vispārināta īpašība → snaudulīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainība1.
2.Vispārināta īpašība → snaudulīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dievs mums ir sūtījis priesteri, kurš apveltīts ar lielu svētības spēku, kurš iedvesmo un saliedē cilvēkus, neļaujot ieslīgt snaudulībā.»
- Vienīgā patiesā lieta, kura jūs spējusi modināt no šī mirdinošā stāvokļa, no šīs snaudulības, kura dzemdina briesmekļus, bija sāpes un tāpēc jūs spīdzinājāt paši sevi un cits citu, tāpēc ar adatu durstījāt sev pirkstu starpās.
- Koki , naktszilie pīlāri , strūklakas laimīgā gārgoņa , dzīves smaržas , siltu ma sīkā migliņa , kas peld aukstajā gaisā , sarkanmatis , kurš gremo , sēdēdams uz sola , visa šī snaudulība un gremošana kopumā rādās mazliet ērmī ga
- Kā spirgts vējš tas mūsu kultūras dzīvē izgaiņā snaudulību un kūtrumu.
- Mana Roka nepagurs vadīt cīnītājus, bet Mana Acs nespēj skatīt snaudulību labklājības apskurbumā.