snaudulis
snaudulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | snaudulis | snauduļi |
| Ģen. | snauduļa | snauduļu |
| Dat. | snaudulim | snauduļiem |
| Akuz. | snauduli | snauduļus |
| Lok. | snaudulī | snauduļos |
snaudule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | snaudule | snaudules |
| Ģen. | snaudules | snauduļu |
| Dat. | snaudulei | snaudulēm |
| Akuz. | snauduli | snaudules |
| Lok. | snaudulē | snaudulēs |
1.Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
2.Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nelūgtie traucētāji pašapzinīgos snauduļus neuztrauc, tēviņš katram gadījumam tomēr pieceļas un atnāk apostīt automašīnas riteņus.
- Zinot, ka autovadītāji necieš savā tuvumā snauduļus, es tomēr biju pievērusi acis, lai ļautos vēlamajam.
- Tā es iepazinu visas govis: Līkraģi, Rambāli, Raibaļu, Veco, Vaboli, Snauduli, Sarķi, Ziedaļu, Sliņķi, Jaunuli, Rezēdu un pārējās.
- Ar to arī jaunlaiku uzskatiem stāv tuvu Puškins, kurš visā savā mūžā izrādīja aizvien « mīlestību uz jauno dzīvi, uz jauno paaudzi, kurai jāstājas senāko paaudžu vietā», taisni pretī snauduļu uzskatiem, kas nosoda katru jaunu paaudzi, kura uzdrošinājas iet tālāk nekā « vecie klasiķi».
- Tik daudz ir pasaulē sāpju un grūtību, un, ja tik dažas var remdēt, ja tikai spēj aizrādīt, kas būtu darāms, kur meklējams palīgs, ja pat tikai modinātu snauduļus un vārģuļus un teiktu viņiem, ka viņiem nau no mūžības likts snaust un vārgt, ka viņiem jāceļas un jāsaprot pašiem sevi un apkārtne, ir tad būtu daudz darīts.