snaudulains
snaudulains īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | snaudulains | snaudulaini |
Ģen. | snaudulaina | snaudulainu |
Dat. | snaudulainam | snaudulainiem |
Akuz. | snaudulainu | snaudulainus |
Lok. | snaudulainā | snaudulainos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
snaudulaina | snaudulainas |
snaudulainas | snaudulainu |
snaudulainai | snaudulainām |
snaudulainu | snaudulainas |
snaudulainā | snaudulainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | snaudulainais | snaudulainie |
Ģen. | snaudulainā | snaudulaino |
Dat. | snaudulainajam | snaudulainajiem |
Akuz. | snaudulaino | snaudulainos |
Lok. | snaudulainajā | snaudulainajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
snaudulainā | snaudulainās |
snaudulainās | snaudulaino |
snaudulainajai | snaudulainajām |
snaudulaino | snaudulainās |
snaudulainajā | snaudulainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Samiegojies.
Saistītās nozīmesmiegulīgs, miegains, miedzīgs, snaudulīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
miegulīgs1 — Miegains (1).
miegains1 — Tāds, kam nāk miegs; tāds, kas ir gurdens.
miedzīgs1 — Miegains (1).
snaudulīgs1 — Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
aizmiegots1 — Miegains.
Aptuvenie sinonīmi
snaudīgs1 — Tāds, kas mēdz bieži snaust.
Avoti: ME