miegulīgs
Lietojuma biežums :
miegulīgs īpašības vārds; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | miegulīgs | miegulīgi |
Ģen. | miegulīga | miegulīgu |
Dat. | miegulīgam | miegulīgiem |
Akuz. | miegulīgu | miegulīgus |
Lok. | miegulīgā | miegulīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
miegulīga | miegulīgas |
miegulīgas | miegulīgu |
miegulīgai | miegulīgām |
miegulīgu | miegulīgas |
miegulīgā | miegulīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | miegulīgais | miegulīgie |
Ģen. | miegulīgā | miegulīgo |
Dat. | miegulīgajam | miegulīgajiem |
Akuz. | miegulīgo | miegulīgos |
Lok. | miegulīgajā | miegulīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
miegulīgā | miegulīgās |
miegulīgās | miegulīgo |
miegulīgajai | miegulīgajām |
miegulīgo | miegulīgās |
miegulīgajā | miegulīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
miegulīgi apstākļa vārds
1.Miegains1.
Saistītās nozīmesmiegains, snaudulains, miedzīgs, snaudulīgs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
miegains1 — Tāds, kam nāk miegs; tāds, kas ir gurdens.
snaudulains1 — Samiegojies.
miedzīgs1 — Miegains (1).
snaudulīgs1 — Tāds, kam nāk snauda; tāds, kas bieži snauž; arī miegains (1).
aizmiegots1 — Miegains.
Aptuvenie sinonīmi
snaudīgs1 — Tāds, kas mēdz bieži snaust.
2.Miegains2.
Saistītās nozīmesmiegains.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
miegains2 — Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs; tāds, kam nav ierosmes.
lēns3.1 — Tāds, kas nestrādā, nerīkojas ātri, veikli.
Saistīts ar
flegmatisks1 — Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īsti neizgulējies, berzēšu miegulīgās acis, istabas puskrēslā krāmēšu somā mācību grāmatas un grabināšos pēc mājturības kabineta atslēgām.