miegulis
miegulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miegulis | mieguļi |
| Ģen. | mieguļa | mieguļu |
| Dat. | miegulim | mieguļiem |
| Akuz. | mieguli | mieguļus |
| Lok. | miegulī | mieguļos |
miegule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miegule | miegules |
| Ģen. | miegules | mieguļu |
| Dat. | miegulei | miegulēm |
| Akuz. | mieguli | miegules |
| Lok. | miegulē | miegulēs |
1.Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice1.
2.Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice2.
Avoti: LLVV