miegpūznis
miegpūznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miegpūznis | miegpūžņi |
| Ģen. | miegpūžņa | miegpūžņu |
| Dat. | miegpūznim | miegpūžņiem |
| Akuz. | miegpūzni | miegpūžņus |
| Lok. | miegpūznī | miegpūžņos |
Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
Avoti: ViV