kviekt
kviekt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kviecu | kviecam | kviecu | kviecām | kviekšu | kvieksim |
| 2. pers. | kviec | kviecat | kvieci | kviecāt | kvieksi | kvieksiet, kvieksit |
| 3. pers. | kviec | kvieca | kvieks | |||
Pavēles izteiksme: kviec (vsk. 2. pers.), kvieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kviecot (tag.), kviekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kviektu
Vajadzības izteiksme: jākviec
Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grietiņa man bija alts, un Marta – kviecošs soprāniņš!”
- Divas dzīvas un kviecošas cūkas uz bagāžnieka – tā ir ikdiena.
- Viņš pats uzgrūdās virsū sivēnam, kas iztrūcies sāka nelabi kviekt.
- Tās taču tikai ņurd un kviec, izdveš visādas stulbas skaņas.
- Gulta krikšķēja, brakšķēja un kvieca, bet viņi nedzirdēja.