kviecināt
kviecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kviecinu | kviecinām | kviecināju | kviecinājām | kviecināšu | kviecināsim |
| 2. pers. | kviecini | kviecināt | kviecināji | kviecinājāt | kviecināsi | kviecināsiet, kviecināsit |
| 3. pers. | kviecina | kviecināja | kviecinās | |||
Pavēles izteiksme: kviecini (vsk. 2. pers.), kvieciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kviecinot (tag.), kviecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kviecinātu
Vajadzības izteiksme: jākviecina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es viņu pašu vēl kviecināšu