urināt | Tēzaurs

urināt²

urināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

2.Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.

Avoti: ME

Korpusa piemēri