bubināt | Tēzaurs

bubināt¹

bubināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: bubini (vsk. 2. pers.), bubiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: bubinot (tag.), bubināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: bubinātu

Vajadzības izteiksme: jābubina

1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).

PiemēriĶēve mīkstām lūpām aptausta Tones plecu un bubina — viņai gribas auzu.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

Aptuvenie sinonīmi

2.sarunvaloda Klusi, neskaidri teikt, sacīt; murmināt.

PiemēriEjot viņa pie sevis bubināja un purpināja, un viņas mute nemitīgi kustējās, it kā būtu no gumijas.

Ejot viņa pie sevis bubināja un purpināja, un viņas mute nemitīgi kustējās, it kā būtu no gumijas.
Marija savā kaktā bubina rīta pātarus.
– Paskaties uz sevi, – viņa bubina.
Tēvs kaut ko bubināja zem deguna, taču neiedrošinājās atklāti iebilst pret mātes lēmumu.

Saistītās nozīmesmurkšķināt, murmināt, purpināt, murmulēt.

Sinonīmi

Tulkojumimurmur, mutter, grumble, croak.

(LV plašāka nozīme) murmur, mutter, grumble, croak, gnarl

make complaining remarks or noises under one's breath; "she grumbles when she feels overworked"

(LV plašāka nozīme) murmur

speak softly or indistinctly; "She murmured softly to the baby in her arms"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, KnV, T

Piemēri valodas korpusos:šeit