disciplīna2
disciplīna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | disciplīna | disciplīnas |
Ģen. | disciplīnas | disciplīnu |
Dat. | disciplīnai | disciplīnām |
Akuz. | disciplīnu | disciplīnas |
Lok. | disciplīnā | disciplīnās |
1.Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības ievērošana.
Stabili vārdu savienojumiRindošanas disciplīna.
- Rindošanas disciplīna vārdkoptermins; joma: informātika — rindošanas sistēmā noteiktā kārtība, kādā tiek apmierināti rindā stāvošie pieprasījumi
1.1.Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
Stabili vārdu savienojumiNūjas (arī rungas) disciplīna.
- Nūjas (arī rungas) disciplīna frazēma — kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Determinācijas princips audzināšanā ir orientēts uz disciplīnas ārējo izpausmju kvantitatīvu fiksēšanu.
- Memorands atzīmē, ka tas nav mācību priekšmetu vai disciplīnu saraksts.
- Vai fenomenoloģija ir tā filozofijas disciplīna, kas spēj aprakstīt neaprakstāmo?
- Tam bija nepieciešama disciplīna un skaidri uzdevumi katram rīkošanā iesaistītajam cilvēkam.
- Šis pavērsiens tad arī iezīmēja medicīnas socioloģijas kā patstāvīgas disciplīnas rašanos.