paibērniņš
paibērniņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paibērniņš | paibērniņi |
| Ģen. | paibērniņa | paibērniņu |
| Dat. | paibērniņam | paibērniņiem |
| Akuz. | paibērniņu | paibērniņus |
| Lok. | paibērniņā | paibērniņos |
Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pati nekad nav bijusi paibērniņš un tas palīdzēja nenosodīt spurainākos, impulsīvākos un pārgalvīgākos.
- Jā, mēs nebijām paibērniņi , bet tagad man šķiet, ka dažas no palaidnībām bija tikai palaidnības un kaitināti tika tie skolotāji, kuri to pieļāva.
- JA KLASES PRIEKŠĀ JĀSTĀV KĀ PŪĶIM, tad rodas secinājums, ka klasē nesēž vis paibērniņi, vienai daļai ir pat ļoti INTERESANTI,kad skolotājs ir novests līdz šai stadijai.
- Kas noved pie tā, ka bērni, kuri mājās izskatās kā pūkaini paibērniņi spēj pastrādāt nežēlīgas, rafinētas shēmas, no kurām cieš daudzi un kuras atstāj traumas uz visu mūžu.
- Pats jau arī neesi nekāds paibērniņš!