burte1
burte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burte | burtes |
| Ģen. | burtes | buršu |
| Dat. | burtei | burtēm |
| Akuz. | burti | burtes |
| Lok. | burtē | burtēs |
1.Sleja, strīpa.
2.Sproga.
3.Kokā vai citur iegriezta maģiska zīme.
4.Loze.
Avoti: KV, LV93