burtenis
burtenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | burtenis | burteņi |
Ģen. | burteņa | burteņu |
Dat. | burtenim | burteņiem |
Akuz. | burteni | burteņus |
Lok. | burtenī | burteņos |
Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
Avoti: ME