burtenis
burtenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burtenis | burteņi |
| Ģen. | burteņa | burteņu |
| Dat. | burtenim | burteņiem |
| Akuz. | burteni | burteņus |
| Lok. | burtenī | burteņos |
Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
Avoti: ME