burte1
burte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | burte | burtes |
Ģen. | burtes | buršu |
Dat. | burtei | burtēm |
Akuz. | burti | burtes |
Lok. | burtē | burtēs |
1.Sleja, strīpa.
2.Sproga.
3.Kokā vai citur iegriezta maģiska zīme.
4.Loze.
Avoti: KV, LV93