puncis1
puncis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puncis | punči |
| Ģen. | punča | punču |
| Dat. | puncim | punčiem |
| Akuz. | punci | punčus |
| Lok. | puncī | punčos |
1.Vēders (parasti bērnam).
1.1.novecojis No viena stumbra pagatavots strops.
1.2.novecojis Māla pods.
2.apvidvārds Kokā iekārts bišu strops.
3.Podiņš ar diviem rokturiem.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Runājos ar meitiņu puncī, stāstīju, kā pīšu viņai bizes...
- Bērniņš tavā puncī ir ļoti aktīvs, gluži kā mazs vingrotājs.
- Knapi pagūstam piepildīt punčus ar vakariņām, kā sākas trakas lietusgāzes.
- Puncis vēl joprojām ir liels, bet nu tas ir mīksts.
- Vēl es ar savu lielo punci pamanījos uzkāpt daudzos Latvijas pauguros.