trakums
trakums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trakums | trakumi |
| Ģen. | trakuma | trakumu |
| Dat. | trakumam | trakumiem |
| Akuz. | trakumu | trakumus |
| Lok. | trakumā | trakumos |
1.Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis; arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
2.Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
3.Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu).
- Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) — radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc lielā Ziemassvētku trakuma nu ir neliels atelpas brīdis pirms Valentīndienas.
- ""Aprīļa trakums" notiek jau otro gadu pēc kārtas.
- Viņš tiešām bija ar trakumu, vīziju un lielām darba spējām.
- Nav vēlēšanās apmesties kādā augstkalnu plato, lai pārlaistu šo trakumu?
- Govju trakuma slimība jeb sūkļveida encefalopātija cilvēkiem izpaužas kā Kreicfelda-Jakoba slimība.