ārprāts
ārprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ārprāts | ārprāti |
| Ģen. | ārprāta | ārprātu |
| Dat. | ārprātam | ārprātiem |
| Akuz. | ārprātu | ārprātus |
| Lok. | ārprātā | ārprātos |
1.Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārprātu uzskatīja par „ neko vairāk kā iztēles psihisku traucējumu”.
- Iztēle nav ārprāts, ja vien mēs apzināmies mūsu iztēlotā nerealitāti.
- Pietiek paskatītos uz to ārprātu, kas notiek mazu bērnu skaistumkonkursos.
- Lopi mums bija – govis, cūkas, un – ārprāts!
- Domāju – ārprāts, tas īstenībā ir tāds mūsu Nacionālais teātris.