trāķieši vēsturisks
trāķietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trāķietis | trāķieši |
| Ģen. | trāķieša | trāķiešu |
| Dat. | trāķietim | trāķiešiem |
| Akuz. | trāķieti | trāķiešus |
| Lok. | trāķietī | trāķiešos |
trāķiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trāķiete | trāķietes |
| Ģen. | trāķietes | trāķiešu |
| Dat. | trāķietei | trāķietēm |
| Akuz. | trāķieti | trāķietes |
| Lok. | trāķietē | trāķietēs |
1.formā: daudzskaitlis Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
Stabili vārdu savienojumiTrāķiešu valoda.
- Trāķiešu valoda kolokācija — ide valodu saimes valoda; saglabājušies daži uzraksti no 6.-3. gs. p. m. ē., kā arī atsevišķi vārdi antīko un Bizantijas autoru darbos
2.Šo cilšu piederīgais.
Avoti: LLVV