vēsums
vēsums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vēsums | vēsumi |
Ģen. | vēsuma | vēsumu |
Dat. | vēsumam | vēsumiem |
Akuz. | vēsumu | vēsumus |
Lok. | vēsumā | vēsumos |
1.Aukstuma sajūta, ko rada mēreni zema temperatūra vai mitrums.
PiemēriSaožu vēju, nakts spirdzinošo vēsumu, bet citu neko.
- Saožu vēju, nakts spirdzinošo vēsumu, bet citu neko.
- Manam muskuļotajam, bet pārāk stūrainajam augumam no vēsuma uzmetās zosāda.
- No zemes vēl nāca vēsums, bet gaiss bija smaržīgs un silts.
1.1.Vieta, kur ir vēss.
PiemēriAtstāj uz pusstundiņu vēsumā.
- Atstāj uz pusstundiņu vēsumā.
- Vēsumā uz loga bija uzlikts skaists trauks.
2.Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
PiemēriNo sākuma manas attiecības ar valdošo konservatoru partiju bija gana korektas, ar abpusēju cieņu, kaut arī bija jūtams zināms oficiālums, reizēm arī vēsums.
- No sākuma manas attiecības ar valdošo konservatoru partiju bija gana korektas, ar abpusēju cieņu, kaut arī bija jūtams zināms oficiālums, reizēm arī vēsums.
- Tā ir ceturtā mūsu tikšanās, tāpēc runājām bez oficiāla vēsuma, kā seni paziņas.
- Iemesli šim emocionālajam vēsumam, kas, pēc mākslinieces meitas Tatjanas teiktā, saglabājies visu mūžu, šķiet, jāmeklē pašā sākumā – laikā, kad viņas iepazinās.
Tulkojumidistance, aloofness, remoteness, standoffishness.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit