štrumbante
štrumbante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | štrumbante | štrumbantes |
| Ģen. | štrumbantes | štrumbanšu |
| Dat. | štrumbantei | štrumbantēm |
| Akuz. | štrumbanti | štrumbantes |
| Lok. | štrumbantē | štrumbantēs |
Lente vai gumijas izstrādājums zeķu nostiprināšanai; zeķtura gumija.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valkāju bikses ar “ štrumbantēm”, mati — izpūruši,” stāsta jubilāre.
- — Aptuveni — uzvelc sevi augšā aiz štrumbantēm un turpini darboties, dārgais ( dārgā)!
- Mūsu tēls bija skaidrs jau pašā sākumā – 30. gadi, štrumbantes un katliņi ( cepures).
- Vectēvs bija ienācis virtuvē, mezdams visapkārt niknu skatienu, mugurā viņam bija gaišzils pletkrekls, pirksti aizbāzti aiz strīpainajām štrumbantēm.
- Izjaucis rāmi, noņēmis grubuļaino stiklu, izģērbis zīmējumu līdz štrumbantēm, viņš to pētīja, cilāja, lika pie acīm palielināmo stiklu: “ Smuks Vidbergs, tiešām smuks.