pēkšēt
pēkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pēkšu | pēkšam | pēkšēju | pēkšējām | pēkšēšu | pēkšēsim |
| 2. pers. | pēkši | pēkšat | pēkšēji | pēkšējāt | pēkšēsi | pēkšēsiet, pēkšēsit |
| 3. pers. | pēkš | pēkšēja | pēkšēs | |||
Pavēles izteiksme: pēkši (vsk. 2. pers.), pēkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pēkšot (tag.), pēkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pēkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpēkš
1.Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
2.Maza bērna čīkstēšana.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs brauc pa vien iel, ku tās tramvaj slieds i, nu un pēkš bums, vien riep tačkai i pušu un iesprūst tai sliedē, aizķeras, vai kas nu tur bi.
- Sašuvu dažu dienu laikā burtiski vienā elpas vilcienā un te pēkši, kaut kāds klikšķis....
- Pekšu ezers ( arī Pekša ezers, Peksis, Pekšes ezers, Pēkšu ezers) ir ezers Cēsu novada Straupes pagasta centrālajā daļā.
- Pēkš, pēkš pīlītes čāpo,
- Pēkš ņi atskanējušas taures skaņas un logā atspī dējis gaišs liesmu atspīdums