pietverties
Lietojuma biežums :
pietverties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietveros | pietveramies | pietvēros | pietvērāmies | pietveršos | pietversimies |
| 2. pers. | pietveries | pietveraties | pietvēries | pietvērāties | pietversies | pietversieties, pietversities |
| 3. pers. | pietveras | pietvērās | pietversies | |||
Pavēles izteiksme: pietveries (vsk. 2. pers.), pietverieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietveroties (tag.), pietveršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietvertos
Vajadzības izteiksme: jāpietveras
Pieturēties; arī pieķerties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī salmiņš, pie kura pietverties, grimstot žņaudzošā iekšējā vientulībā?
- Viņa paver istabas durvis — Mareuss guļ kā nāves dienā, pietvēries pie segas cietiem pirkstiem.
- Nekā, kur pietverties.
- Dažādas trimdinieku “ pseidoideoloģijas”, dzejas retorika un pāriešana no “ es ticu” uz “ es ceru” liek dzejniecei kādā dzejolī izteikties: Pietveros lietu ticēšanai man.
- Viņi vairs nebija vajadzīgi, visiem būtu bijis labāk, ja viņi būtu izkrituši cauri zemei, nevienam nebija nācis ne prātā maksāt viņiem par viņu neauglīgajiem pūliņiem uz saviem pleciem un saviem noputējušajiem zābakiem pārnest kārtību no viena laika otrā, iespējams, ka dažs labs no viņiem arī pats bija spējis apjēgt savu nevajadzīgumu, savas dzīves un savu nesto upuru bezjēdzīgumu, jo viņu skaits gāja mazumā, pamazītēm viņi mira, palikuši tikai paši neatlaidīgākie, visstiprāk rūdītie un notrulinātākie, taču tā nebija apzināta neatlaidība, tā nebija ar prātu balstīta griba - nu jau viņiem vairs nebija prāta, vairs nebija gribas, kā mirstošie viņi vienīgi krampjaini turēja saujā sažņaugto dunci, šautenes laidi vai zobena spalu, jo nekā cita nebija, pie kā viņi būtu varējuši pietverties, lai vēl uz stundu, vēl uz dienu spētu aizkavēties pasaulē, kura viņus neapdomāti atgrūdusi un kura tagad centīsies aizmirst par viņiem.