tīmeklene

Lietojuma biežums :

tīmeklene joma: botānika

1.formā: daudzskaitlis Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta (“Cortinariaceae”), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, ~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas.

2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints (“Cortinarius”), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis — gļotgalves (“Phlegmacium”), gļotpēdenes (“Myxacium”), jostenes (“Telamonia”), biezkātes (“Inoloma”) u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.

Stabili vārdu savienojumiAsinssarkanā tīmeklene. Āžu tīmeklene.

Asinssarkanā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius sanguineus”, syn. “Dermocybe sanguinea”); asinssarkanā ādgalve.
Āžu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius traganus”, syn. “Inoloma traganum”); āžu biezkāte.
Bālā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius flexipes”).
Baltvioletā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius alboviolaceus”).
Birztalas tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius largus”, syn. “Cortinarius nemorensis”).
Brūnā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius brunneus”).
Daudzkrāsainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius variecolor”).
Dzeltensarkanā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius orellanus”).
Gleznā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius triumphans”, syn. “Cortinarius crocolitus”).
Ielauztā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius infractus”).
Joslainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius paragaudis”).
Kampara tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius camphoratus”).
Kanēļa tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius cinnamomeus”).
Parastā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius trivialis”).
Pārslu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius hemitrichus”).
Pavalku tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius collinitus”, syn. “Cortinarius muscigenus”).
Plīvurpūču tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius praestans”).
Purpursarkanā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius phoeniceus”).
Sarkanbrūnā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius rubellus”, syn. “Cortinarius speciosissimus”).
Sarkanjoslu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius armillatus”, syn. “Telamonia armillata”), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene.
Sarkanlapiņu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius semisanguineus”, syn. “Dermocybe semisanguinea”); sarkanlapiņu ādgalve.
Sarkanzvīņu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius bolaris”).
Sila tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius mucosus”, syn. “Myxacium mucosum”), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene.
Vēršu tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius bovinus”).
Vilnainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius cotoneus”).
Violetā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius violaceus”).
Zilganā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius caerulescens”).
Zīmoga tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius sodagnitus”).
Zvīņainā tīmeklene taksons — tīmekleņu ģints sēņu suga (“Cortinarius pholideus”).

Avoti: Lsg, LEV

Korpusa piemēri