rukšēt
rukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rukšu | rukšam | rukšēju | rukšējām | rukšēšu | rukšēsim |
| 2. pers. | rukši | rukšat | rukšēji | rukšējāt | rukšēsi | rukšēsiet, rukšēsit |
| 3. pers. | rukš | rukšēja | rukšēs | |||
Pavēles izteiksme: rukši (vsk. 2. pers.), rukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rukšot (tag.), rukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rukšētu
Vajadzības izteiksme: jārukš
Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt pie " Caunēm" mežā pērnā gada rudenī sēņotāji ir atraduši " rukšu" atvestus sadzīves atkritumus, no tiem iztīrīsim mežu.
- Cik riebīgi tas skan, kad, par piemēru, iereibušais, lopu kārtā noslīdējis cilvēks, nedabiskās skaņās rukš savas nepieklājīgas dziesmas.
- Un rukšot projām aizskrien viņš.
- , Rukš nas , O
- J. Rukš āns