senjors
senjors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | senjors | senjori |
| Ģen. | senjora | senjoru |
| Dat. | senjoram | senjoriem |
| Akuz. | senjoru | senjorus |
| Lok. | senjorā | senjoros |
1.vēsturisks Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks.
2.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
2.1.Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākās Kastīlijas senjoru sacelšanās, kuru atbalstīja arī karaliene — karš ar Aragonu.
- BATAIJS ( smejas): Savu sieru jūs neesat zaudējis, senjor.
- Iespējams, ka rīdzinieki saskatīja Reformācijā iespēju no abiem senjoriem atbrīvoties.
- 1098. gadā Edgars Etlings devās līdzi savam senjoram Robertam Kurthosam 1. Krusta karā.
- Gandrīz tas pats jāsaka par Zigurda Neimaņa senjoru Roldanu.