omulība
omulība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | omulība | omulības |
| Ģen. | omulības | omulību |
| Dat. | omulībai | omulībām |
| Akuz. | omulību | omulības |
| Lok. | omulībā | omulībās |
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga laba pašsajūta, labs garastāvoklis.
2.Vispārināta īpašība → omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviena mājās nevar būt tā, ka ir par daudz omulības.
- Siltumam un omulībai – biedrības « Rūentāle» saimnieču vārīta zupa.
- Un tomēr katru reizi atradās kāda ar ukraiņa omulību pateikta aušība.
- Darbam vajadzīgas viņa čaklās rokas un omulībai viņa nevainīgie skaļie smiekli.
- Ar savu nemitīgo čalošanu viņa savā apkārtnē radīja omulību un siltumu.