omulīgums
omulīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | omulīgums | omulīgumi |
| Ģen. | omulīguma | omulīgumu |
| Dat. | omulīgumam | omulīgumiem |
| Akuz. | omulīgumu | omulīgumus |
| Lok. | omulīgumā | omulīgumos |
1.Vispārināta īpašība → omulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulība2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaķēns: graciozitāte, rotaļīgums, tieksme pēc omulīguma un mājīguma.
- Igors Ginters ir viesmīlības un omulīguma iemiesojums.
- Mēs zinām – vējš un lietus ir mazākais, no kā šajās dienās gribas patverties virtuves siltajā omulīgumā.
- Omulīgumam
- Vīrietis viņas mīl katru citādāk - vienu par lielisku māku gatavot ēst, otru par omulīgumu un mājīgumu, ko viņa rada, trešā ir lieliska seksa partnere, ceturtā ideāls sarunu biedrs.