rīcins
rīcins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīcins | rīcini |
| Ģen. | rīcina | rīcinu |
| Dat. | rīcinam | rīciniem |
| Akuz. | rīcinu | rīcinus |
| Lok. | rīcinā | rīcinos |
1.Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
2.parasti formā: vienskaitlis Indīga olbaltumviela, ko satur šī auga augļi.
Avoti: LLVV, LD, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Disidentam aģenti no lietussarga iešāva kājā ar rīcinu saindētu lodīti.
- Pietiek, ja šūnas sieniņai cauri izkļūst kaut vai tikai viena rīcina molekula.
- Šāds daudzums rīcina ir pielīdzināms vienam sāls graudiņam.
- Taču rīcins varētu radīt lielu slodzi mediķiem, ja ar to saindētu dzeramo ūdeni vai pārtiku.
- 2001.gada novembrī netālu no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas tika atrasti dokumenti, kuros bija plāni ražot rīcinu.