ņieburkrūšturis
ņieburkrūšturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: apģērbiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņieburkrūšturis | ņieburkrūšturi |
| Ģen. | ņieburkrūštura | ņieburkrūšturu |
| Dat. | ņieburkrūšturim | ņieburkrūšturiem |
| Akuz. | ņieburkrūšturi | ņieburkrūšturus |
| Lok. | ņieburkrūšturī | ņieburkrūšturos |
Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
Avoti: ZTV