taļļiņa
taļļiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | taļļiņa | taļļiņas |
| Ģen. | taļļiņas | taļļiņu |
| Dat. | taļļiņai | taļļiņām |
| Akuz. | taļļiņu | taļļiņas |
| Lok. | taļļiņā | taļļiņās |
Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, un atceros pavisam mazos gadiņos, bija taļļiņa ar zeķītēm:)Bet tas laikam bija vairāk, mazāk, visur, ne tikai pie mums.
- Pie īsajām biksēm zēna " uzkabe" bija ļoti piņķerīga: bija jānēsā garās zeķes, kurām nošļukt neļāva štrumbantes, piestiprinātas pie taļļiņas, kas bija apņemta ap vidukli.
- Patiesībā Pīlādžoga nav nekāda oga un drīzāk atgādina pūkainu mīklas rullīti ( jūs vēl atceraties ne vien to, kas ir mīklas rullītis, bet arī zeķu lāpāmās sēnītes, bērnu zeķturi jeb taļļiņas un vēl visādas sen zudušas lietas).