ņieburs
ņieburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņieburs | ņieburi |
| Ģen. | ņiebura | ņieburu |
| Dat. | ņieburam | ņieburiem |
| Akuz. | ņieburu | ņieburus |
| Lok. | ņieburā | ņieburos |
Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas slaiko, garo vidukli melna samta ņieburā ar izšūtiem ornamentiem.
- Es domāju, es aizspraudīšu aiz ņiebura, kad mūs laulās.
- Pēc tam piemeklēt kreklu, tad ņieburu, galvasrotu un tā tālāk.
- Taču lidostas detektori zem ņiebura pamanīja lielu metāla koncentrāciju un lika atsegties.
- Košie kurzemnieču brunči noausti, villaines izmargotas, jakas un ņieburi sašūti.