ņieburkrūšturis
ņieburkrūšturis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: apģērbiLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ņieburkrūšturis | ņieburkrūšturi |
Ģen. | ņieburkrūštura | ņieburkrūšturu |
Dat. | ņieburkrūšturim | ņieburkrūšturiem |
Akuz. | ņieburkrūšturi | ņieburkrūšturus |
Lok. | ņieburkrūšturī | ņieburkrūšturos |
Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
Avoti: ZTV