pievaldīt
pievaldīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievaldu | pievaldām | pievaldīju | pievaldījām | pievaldīšu | pievaldīsim |
| 2. pers. | pievaldi | pievaldāt | pievaldīji | pievaldījāt | pievaldīsi | pievaldīsiet, pievaldīsit |
| 3. pers. | pievalda | pievaldīja | pievaldīs | |||
Pavēles izteiksme: pievaldi (vsk. 2. pers.), pievaldiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievaldot (tag.), pievaldīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievaldītu
Vajadzības izteiksme: jāpievalda
1.Padari; lēnāku, arī savaldīgāku.
1.1.Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
Stabili vārdu savienojumiPievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli). Pievaldīt rokas.
- Pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) idioma — neizpļāpāt; censties nerunāt asi
- Pievaldīt rokas idioma — savaldīties (parasti, lai kādam nesistu)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūgums pievaldīt gurnus dod mājienu seksuālas darbības attiecināt uz monogāmu laulību.
- Partnerattiecībās pievaldi pats sevi, neradi konfliktus ar saviem vistuvākajiem.
- Kamēr jums nav, es jums ieteiktu savu muti pievaldīt.
- Man bieži jātur tā Tautas frontes līnija un jāpievalda mēle daudzos gadījumos.
- Anita rauga Lāci pievaldīt, Lācis negrib, laužas uz priekšu, pakaļkājās sliedamies.