rucināt2
rucināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rucinu | rucinām | rucināju | rucinājām | rucināšu | rucināsim |
| 2. pers. | rucini | rucināt | rucināji | rucinājāt | rucināsi | rucināsiet, rucināsit |
| 3. pers. | rucina | rucināja | rucinās | |||
Pavēles izteiksme: rucini (vsk. 2. pers.), ruciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rucinot (tag.), rucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rucinātu
Vajadzības izteiksme: jārucina
1.Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
2.apvidvārds Ducināt (par pērkonu).
Avoti: EH, LLVV, ĒiV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tikai tēvs var iedrošināt dēlu to sarakstu rucināt.
- Rucinām priekšstatu ( ko Orķestris " Rīga" pēdējos gados jau krietni sarucinājis!)
- Woow, labakais negaiss Pārdaugavā pagaidām šosezon, neliels virpulis negaisam veidojoties, milzigam lasem lietusgāze ar sīku krusu, daudzi skaisti zibeņi uz zemi un daudzi diezgan tuvi spērieni, vairaki spēcigi zibeņi uz zemi, negaiss pastiprinās un aiziet uz DA no Rīgas, zibeņo un rucinās...
- Nē, nu it kā jau forši, ka vakariņu tvaicētie dārzeņi ar sāli un sviestu ( vakar puķkāposti un ķirbis) ( rādu bērniem piemēru uz sevis) rucina ciparu uz svariem un staipa bikses lielākas, bet kad tev vienlaikus ir divu dažādu izmēru krūtis, kaut kā grūti saņemties iet pirkt jaunu apakšveļu.
- Cilvēki, kas saprot lasīt avīzes un vēsturi, lasīdami vēsturē Francijas lielo revolūcijas jeb dumpošanās laiku ( ap 1794), kur franču tauta palika tik traka ticības ziņā, ka Kristus bildi nocēla no altāra un tajā vietā uzcēla puslīdz atklāto sievieti un priekš tā klanījās un ceļus locīja visi augstie un zemie, augstie mācītie un nemācītie, to lasīdami, daudzi rucina kamiešus par tālaika Francijas trakulības garu.