koste
Lietojuma biežums :
koste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | koste | kostes |
Ģen. | kostes | kostu |
Dat. | kostei | kostēm |
Akuz. | kosti | kostes |
Lok. | kostē | kostēs |
Ēdiens, pārtika, uzturs; iztika.
Saistītās nozīmesmaize.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
maize3 — Uzturs, pārtika.
uzturs1 — Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
Avoti: KnG, Žrg
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es piekrītu, kroņa koste ir šleht, bet kaut vai tāda.
- "Laba taču koste, ko, jauns?"
- Viņa īrētā miteklī ( maksā, saprotams, Pulciņš) viss ir izkalkulēts uz kapīķi, cik maksā istabas rente, cik mēbeles, grāmatas, koste.
- Tad pa meža ceļu līdz Sēliškām — tur dzīvo puika, suns un puikas mamma, a ko viņi trīs tur ēd, nezinu, tad pa labi līdz Bundulkrogam, jumts iebrucis, tur jau simtu gadu neviens nav dūšu slīcinājis, a tur pretī — dzeltena pastnieka mājiņa, a pastnieks tur jau simtu gadu nedzīvo, tad tik špago uz priekšu, tas ceļš ies kalnā, un pa labi roki tas kalns ir Draudavu kalns, un tai kalnā ir tā — Ķurzēnos dzīvo Marija, viņai vēl kopkins strādā, Zīda mājā dzīvo spoki un — kad galīgi nav kur palikt — slampa Moņa, — oi, ka tai bļaģai ( saku kā ir, jauns) vienreiz aizaugtu — viņai četri kovārnīši, visiem pliki penderīši, visi kaut kur pa bērnu namiem, a tā tik jājas, tpu-tu, saspļaut tādai v glazah, oi, es te aizsvilos, a Draudavas dzīvo baloži, krupji, kurmji un peles — vot tev i visa jeiga, nu ka, jauns, vai nepagaidīsi dīzeli atpakaļ, uz Reigu, ko, jauns, nu laba koste, ko, jauns?"
- Pēc asa strīda trīs gadus pēc kāzām saskaņā ar tiesas spriedumu patēvs un māte apsolījās dot meitai viņas mantojuma daļu: kāzu izdevumus ( thor ee – koste und kledinge) un 300 marku naudā ( Brautschatz), bet znotam ar sievu no īpašuma jāaiziet.