jaunklasicisms
jaunklasicisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jaunklasicisms | jaunklasicismi |
| Ģen. | jaunklasicisma | jaunklasicismu |
| Dat. | jaunklasicismam | jaunklasicismiem |
| Akuz. | jaunklasicismu | jaunklasicismus |
| Lok. | jaunklasicismā | jaunklasicismos |
Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Repertuārā būs pārsvars jaunklasicismam.”
- Neoklasicisms ( , " néos" — ‘jaunais’ un — ‘uz augstāko kārtu attiecīgs’) jeb revolucionārais klasicisms, arī jaunklasicisms, ir mākslas virziens, kam raksturīgs dažādu mākslas virzienu sakopojums un ir jūtama klasicisma formu un sižetu izmantošana.
- Viņa daiļradē realizējās sākumā simbolisma, vēlāk arī jaunklasicisma poētikas elementi.
- 1924. gadā iznāca krājums „ Poēmas”, kurā tika iekļautas arī izcilās poēmas „ Hercogs Jēkabs” un „ Karalis Nameisis”, 1927. gadā dzejoļu krājums ” Skaidrība” un 1933. gadā “ Dzejas un poēma” - šajos krājumos E.Virza ir vairāk tuvinājies jaunklasicisma poētikai, jo tajos tiek apdzejotas stabilas vērtības — zemnieka darbs, saskaņu ar dabu, patriotisms.
- Tā ir manierīga jaunklasicisma stila celtne , balstīta uz kolonnu rindām