neoklasicisms
neoklasicisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neoklasicisms | neoklasicismi |
| Ģen. | neoklasicisma | neoklasicismu |
| Dat. | neoklasicismam | neoklasicismiem |
| Akuz. | neoklasicismu | neoklasicismus |
| Lok. | neoklasicismā | neoklasicismos |
Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlīnais neoklasicisms, atsauces uz Romas, viduslaiku un renesanses arhitektūru.
- Pazudis neoklasicisma formu strikto robežu, lokālo krāslaukumu lietojums, dekoratīvisms.
- Krāšņās celtnes būvētas, osmaņu impērijas arhitektūras iezīmēm saplūstot ar grieķu neoklasicismu.
- Taisnību sakot, neoklasicisms Eiropā parādās ik pa pārdesmit gadiem.
- Idejas, kas uzsvēra formas nozīmes pieaugumu, bieži raksturojamas arī kā neoklasicisma ietonētas.