skopums
skopums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skopums | skopumi |
| Ģen. | skopuma | skopumu |
| Dat. | skopumam | skopumiem |
| Akuz. | skopumu | skopumus |
| Lok. | skopumā | skopumos |
skopstums apvidvārds
1.Psihes, personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pašmērķīgi saglabāt un vairot savu mantu, īpašumu.
2.Vispārināta īpašība → skops2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → skops3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: EH, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, ja roze tikai viena, tas nav uz skopumu.
- Savukārt fotogrāfijas jomā šāds skopums drīzāk ir likums, nevis izņēmums.
- Tāpat tak visu varēs novelt uz Dombrovska skopumu un " Vienaldzību".
- Bailes zaudēt labklājību izpaužas skopumā, bet skopums – tuklumā.
- Krāj. Viņai ir tikai divas sliktas īpašības — skopums un alkatība.