skopulis
skopulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skopulis | skopuļi |
Ģen. | skopuļa | skopuļu |
Dat. | skopulim | skopuļiem |
Akuz. | skopuli | skopuļus |
Lok. | skopulī | skopuļos |
skopule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skopule | skopules |
Ģen. | skopules | skopuļu |
Dat. | skopulei | skopulēm |
Akuz. | skopuli | skopules |
Lok. | skopulē | skopulēs |
skopulene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skopulene | skopulenes |
Ģen. | skopulenes | skopuleņu |
Dat. | skopulenei | skopulenēm |
Akuz. | skopuleni | skopulenes |
Lok. | skopulenē | skopulenēs |
Skops cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet mēs to nesam sevī kā skopuļi aiz desmit atslēgām.
- Pašreizējais brīdis ir skopulis, rītdiena — izšķērdīga solītāja.
- Šekspīra mags Prospero bija pārtapis Moljēra skopulī Skapēnā.
- – Kāds ļauns skopulis nošauj vecu sieviņu, un jums nav ne kripatiņu baiļu?
- – Skopuļi, – viņa murmināja zem deguna.