buldogs
buldogs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | buldogs | buldogi |
| Ģen. | buldoga | buldogu |
| Dat. | buldogam | buldogiem |
| Akuz. | buldogu | buldogus |
| Lok. | buldogā | buldogos |
1.Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
PiemēriDrošībnieka vecmāmiņai bija trīs jauki buldogi, ko viņš gandrīz dievināja, vienlaikus viņa sirdī pietika mīlestības arī pret svešiem suņiem.
- Drošībnieka vecmāmiņai bija trīs jauki buldogi, ko viņš gandrīz dievināja, vienlaikus viņa sirdī pietika mīlestības arī pret svešiem suņiem.
- Plakstiņi nokarājušies kā buldogam, lūpu kaktiņi bēdājas uz leju, pleci saliekušies uz priekšu, mugura kumpa.
- Viņa galva bija vissuniskākā ķermeņa daļa — tai piemita kaut kas no buldoga, kaut kas no rotveilera.
- Mazā melnā buldoga labais ciltskoks sniedzās līdz Vācijai.
Stabili vārdu savienojumiAngļu buldogs. Franču buldogs.
- Angļu buldogs taksons — spēcīgs vidēja lieluma suns ar masīvu galvu, strupu purnu un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne
- Franču buldogs taksons — neliels suns ar tumšu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
2.Revolveris ar īsu stobru.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit